Author: Mācītājs Rufus Adžiboije

Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā – domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti domās apstājoties pie tā. Tieši to Jēzus mācīja Saviem mācekļiem.

Vispirms, līdz brīdim, kad tu sāksi ko teikt Dievam lūgšanā, – ar Viņa acīm ir jāierauga sava sirds.

Otrs veids, kā mēs varam pielūgt Dievu, – lēnprātībā pārdomājot par mums atklātajām Dieva īpašībām. Kad mēs lasām Vārdu, kad piedzīvojam kādu svētību no Dieva, – tajā visā mēs varam ieraudzīt kādu Dieva īpašību.

Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa, kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, – tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:

„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”

Lai mēs varētu lūgt efektīvi, mums ir nepieciešams modelis. Kristīgā dzīve ir garīga, tālab ļoti svarīga ir saikne ar debesīm. Dievs ir Gars, bet mēs ar jums dzīvojam uz zemes, – mums ir nepieciešama pastāvīga saikne ar Dievu.

Ir divi cilvēka un Dieva savstarpējās sazināšanās vai sarunas instrumenti – tas ir Dieva Vārds un lūgšana. Dievs ar mums runā caur Viņa Vārdu. Dieva Vārds – tā ir Dieva atklāsme par Sevi Pašu. Tu nevari izdomāt, kāds ir Dievs. Tu nevari iztēloties, kāds ir Dievs, jo tava iztēle var būt kļūdaina. Dievs Vārdā runā par to, kas Viņš ir, uz ko Viņš ir spējīgs un kā Viņš rīkojas. Tieši tālab, Dieva Vārds, ir efektīvs sazināšanās līdzeklis starp cilvēku un Dievu.

1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam.

2. Ieplāno lūgšanu vietu.

Tas nav obligāti jādara mājās, bet nevajag pārvērst lūgšanu reliģiozā rituālā. Lai tev ir radoša pieeja lūgšanu vietas izvēlē. Piemēram, manā dzīvē bija tāds laiks, kad es pastaigu pārvērtu lūgšanā. Es to nosaucu par lūgšanu pastaigu. Es devos ārā ar nolūku, lai lūgtu.

Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.

Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.

Ja, tev ir zināšanas, iemaņas un vēlēšanās, tad tu varēsi izveidot paradumu. Šodien izskatīsim, kas ir zināšanas?

Zināšanas – tā ir teorētiska sapratne par to, kas ir jādara un kāpēc tas ir jādara. Lai izveidotu kādu ieradumu, tev vajag teorētiski saprast, kas un kāpēc. Kā tas attiecās uz mūsu lūgšanu dzīves formēšanu, izveidošanu? Es to gribu paskaidrot. Lasot Bībeli – Dievs Vārdu, mēs saņemam zināšanas. Mums ir zināšanas par to, kas ir lūgšana. Mums ir zināšanas, kāpēc mums ir jālūdz.

„…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b)

Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt Debesu Tēva sirdi, Viņa mīlestību un Viņa plānus, attiecībā uz mūsu dzīvi.

Šodien, mazliet parunāsim par Daniēlu. Daniēls bija Dieva cilvēks, kurš līdzīgi, kā Dāvids, attiecās nopietni pret lūgšanu un laika pavadīšanu ar Dievu. Daniēla grāmatā 6: 10 ir teikts:

„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”

Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.

Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.

Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.