Jau vairākas dienas mēs runājām ar jums par to, ka jebkuram brīnumam, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jābūt paša cilvēka veidotam. Tam, lai Dievs varētu veikt pārdabisku brīnumu cilvēka dzīvē, cilvēkam vajag ielikt vai uzcelt dabīgo platformu šīm brīnumam. Kad tu savieno savu sarūgtinājumu ar lūgšanām uz Dievu, brīnums noteikti notiks, un tev būs uzticami un neapstrīdami pierādījumi par Dieva brīnumu un Viņa pārdabisko iejaukšanos.
Ja tu vēlies redzēt un piedzīvot brīnumu no Dieva savā dzīvē, tad tev jāaizmirst par to, patīk vai nē citiem cilvēkiem tas, kā tu lūdz. Šajā periodā tevi jāuztrauc tikai vienam, – patiesajam tavas sirds stāvoklim lūgšanu laikā uz Dievu un milzīgai vēlmei piedzīvot Viņa iejaukšanos. Turpini paļauties un saukt uz Dievu pat tad, kad visi citi jau ir paguruši un pārstājuši ticēt tam, ka tava situācija var mainīties. Dievam patīk uzticami un pastāvīgi cilvēki. Dievam priekš tādiem cilvēkiem vienmēr ir balva.
Mēs ar jums runājām par Annu, kura savas neauglības un pazemojumu dēļ no citu cilvēku puses, nepadevās, bet turpināja uzticēties Dievam tajā, ka Viņš dos brīnumu viņas dzīvē un dāvās viņai bērnu. Viņa nepalika vienatnē ar savu izmisumu un bezizejas sajūtu, bet ar dedzīgām lūgšanām dienu no dienas nesa visas šīs problēmas Dieva priekšā.
Dāvids sacīja: „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms 34:18).
Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.
Eksistē ticības kliedziens(vaimanas), kuru Dievs dzird vienmēr, jo šajā kliedzienā Dievs dzird saucienu pēc palīdzības un pēc tā, lai Dievs iejauktos. Šajā lūgšanu kliedzienā Viņš redz ticību Taisnajam, Taisnīgajam, Mīlošajam un Visvarenajam Dievam.
Daudzi cilvēki gaida, kad viņu dzīvēs notiks brīnums, un dažkārt šī gaidīšana ir gadiem ilga. Šodien es vēlos palīdzēt ieraudzīt to, ka mums nav jāgaida brīnuma atnākšana, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums. Jebkuru brīnumu, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jāveido cilvēkam pašam. Iespējams, tas neatnāks uzreiz, bet tad, kad tu uzcelsi vajadzīgo( dabisko) platformu šim brīnumam, tas noteikti atnāks tavā dzīvē. Un tad, kad tas notiks, tev būs neapstrīdami pierādījumi tavai ticībai un paļāvībai uz Dievu.
Izskatīsim dažus izteicienus, kurus mēs bieži lietojam, un aplūkosim, ko par to pašu saka Dievs Savā Vārdā.
*TU SAKI: „Tas nav iespējams!”
*DIEVS SAKA: „Dievam viss ir iespējams!”
*Bībeles pants: Lūkas 18:27
„Bet Viņš atbildēja: “Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam.”
Tu lasi Dieva Vārdu, un tu dzirdi Dieva balsi, un Svētais Gars saka tev. Dievam priekš mums ir plāns. Ja mēs dzīvojam šajā plānā, mums ir dzīvība ar pārpilnību. Bet, ja mēs neatrodamies Dieva plānā, mēs nespēsim baudīt šo dzīvību. Ārpus Dieva plāna nav īstas dzīvības. Mēs vēlamies dzīvot Dieva plānā, bet Dievs cilvēkam šo plānu atklāj caur Dieva Vārdu un Svēto Garu.
„Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salaman pam. 16:25).
Mūsu uzdevums – trenēt savu garu sadzirdēt to, ko mums saka Dievs. Un pat ja tavs saprāts cīnās un sirds nepiekrīt tam, ko tev saka Dievs, tik un tā saki Dievam: „Es nezinu, kā tas notiks, es vienkārši ticu Tev!”
Tam, lai dzirdētu Dieva balsi, tev ir nepieciešams iemācīties apstāties un nomierināties – nomierināt savu prātu, jūtas, emocijas, un tikai tad tu varēsi sadzirdēt, ko tev saka Dievs. Kad tu iemācīsies sadzirdēt Dieva balsi, tev būs ne tikai mūžīgā dzīvība, bet arī dzīvība ar pārpilnību, kas apslēpta tevī. Problēmas būs, bet tu tik un tā spēsi priecāties, jo būsi pārliecināts par to, ka tavam Dievam ir atbilde uz jebkuru jautājumu, tavs Dievs ir spējīgs atrisināt jebkuru problēmu. Cilvēciskais prāts visu mēģina izskaitļot, – kas un kā būs, kā visam jānotiek. Mūsu prāts strādā kā ātrs procesors. Bet problēma ir tajā, ka mūsu dzīvē atnāk tādas situācijas un problēmas, kuras mūsu prāts nespēj atrisināt. Un kas tādā brīdī notiek ar mūsu saprātu – procesoru? Tas iziet no ierindas.
Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.
