Ikdienas vārds

Vakar mēs runājām par to, kā mēs varam piedzīvot Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Mēs piedzīvosim Dievu tādā mērā, kādā mērā nodosim sevi Viņam. Kad mēs saprotam, ka dzīvojam ne sev, bet Tam, Kurš miris par mums, tad mēs atklāsim priekš sevis neizsīkstošu Dieva spēka un žēlastības avotu.

Tomēr, nodot sevi Dievam – tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas, atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.

Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.

Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.

Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.

Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tālab šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.

Bībele saka, ka jūs esat – zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot(izglītot) pasauli.

Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli. ”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.

Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.

Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.

Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.

No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?

1. Ka mūsos vairs nav tādas mīlestības uz Dievu, kāda tā bija agrāk.

2. Ka pasaulīgās nodarbes un intereses kļūst priekš mums svarīgākas, kā mūžības jautājumi.

3. Ka mums vieglāk ir skatīties televizoru vai lasīt pasaulīgās grāmatas un žurnālus, nekā lasīt Bībeli un lūgt.

4. Ka mums ir ļoti vāja vēlēšanās lūgt vai arī mums vispār nav šādas vēlēšanās.

5. Ka mums vairāk gribas pelnīt naudu(saņemt), nekā atdot naudu.

Lai zinātu , kam tad mums ir jāsagatavojas, vajag atbildēt uz virkni jautājumu. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs saprast, uz ko tev jāsagatavojas dotajā savas dzīves etapā.

1. Kādi ir mani mērķi un uzdevumi uz doto brīdi? Kādi ir mani tuvākie un ilgtermiņa dzīves mērķi? Kādi būs manas rīcības soļi?

2. Kāpēc šie mērķi un uzdevumi ir tik svarīgi?

3. Ko es vēl nezinu, un kas man ir jāzina, lai sasniegtu savus mērķus?

Tava rītdiena – tas ir tavs šodienas laika pavadīšanas produkts, tas ir auglis tam, kam tu šodien tērē savu laiku un piepūli. Tava šodiena ietekmēs tavu rītdienu, tāpēc, sāc gatavoties labākai rītdienai, ieguldot savu laiku personīgajā izaugsmē un tava rakstura un iemaņu pilnveidošanā.

Ja tu nepaklausīsi Dievam šodien, tad rīt tu nevarēsi ieiet savā apsolītajā zemē, jo tava sirds būs nocietinājusies. Ja tu parūpēsies par šodienu, tad Dievs parūpēsies par tavu rītdienu.

Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.