Ikdienas vārds

Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:

„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).

Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.

Viena no nepieciešamajām prasmēm ir māka uzklausīt cilvēkus, sadzirdēt viņu sirds balsi, saskatīt viņu pārdzīvojumus un jūtas, lai pēc tam viņiem palīdzētu. Otrkārt, mums ir jāpalīdz cilvēkiem paraudzīties uz esošo problēmu no citas perspektīvas. Ir ne tikai jānorāda uz esošo problēmu, bet arī jāparāda, ka problēmu avots ir, piemēram, viņa tagadējais dzīves stils jeb viņa pieeja situācijai. Šodien aicinu jūs pievērsties nākamajai Rakstu vietai.

Es vēlos atklāt konsultēšanas principu, kā piemēru minot Jetrua dzīvi. Ikviens no mums palīdz cilvēkiem, sniedzot padomus jeb konsultējot. Atnāk brīži, kad vēlamies atklāt cilvēkiem patiesību, lai viņi savā dzīvē pieņemtu pareizos lēmumus. Katram no mums ir vajadzīgs padoms. Bībelē ir teikts, ka:
„Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās”(Sal. pamācības, 15:22).

Vēlos uzsākt sarunu par to, kā nepadoties apstākļos, kad visapkārt ir tik daudz pārbaudījumu un problēmu. Nav noslēpums, ka visa mūsu dzīve ir pārbaudījumu un problēmu pilna, taču, ja mēs šajā dzīvē vēlamies virzīties uz priekšu, mums to visu ir jāiemācās pārvarēt.

„Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).

Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku.
Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.

Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs.
Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara.
Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva.

No kā atkarīgs mūsu sēklu auglīgums? No tā, cik labi mēs saprotam Dieva Valstības noslēpumus. Mēs runājām par to, ka, ja cilvēks klausās Vārdu, bet neizprot to, tad atnāk sātans un nozog Vārdu. Bet tie, kuri Vārdu izprot, tie atnes dažādus augļus – trīsdesmit, sešdesmit un simtkārtīgi.
Tātad pirmais nosacījums tam, lai mēs būtu auglīgi Viņa Valstībā, – ir Dieva Valstības noslēpumu izpratne.
Šodien es vēlos, lai mēs ieraugām, kam Dievs atklāj Savas Valstības noslēpumus.

Es vēlos, lai pamanāt, ka, lai Dieva Vārds spētu nest augli, ir nepieciešams pieņemt šo Vārdu. Ļaudis, kuru sirds līdzinās akmeņainai augsnei, arī uzņem Vārdu, taču pastāv būtiska atšķirība starp viņiem un tiem, kuru sirds tiek identificēta ar labu augsni. Ļaudis, kuru sirds ir līdzīga akmeņainai augsnei, uzņem Vārdu emocionāli, virspusēji, un bez tam viņi nav pastāvīgi, līdz ar to Vārds nevar iesakņoties viņu sirdīs.
„Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi…”(Marka, 4:17).

Ir būtiski, kāda ir mūsu attieksme pret Dieva Vārdu. Dievs sūta Savu Vārdu mūsu dzīvē ar nolūku, lai Dieva Vārds sniegtu mums to, kas ir nepieciešams. Lai Dieva Vārda sēkla augtu mūsu sirdīs, ļoti svarīgs ir mūsu sirds stāvoklis.
„Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.”(Jesajas, 55:10-11)