Ikdienas vārds

Cerība ir viens no Kristiešu ticības lieliskākajiem vārdiem. Tas ir vārds ko neglābts cilvēks nevar lietot, jo saskaņā ar Bībeli (Efeziešiem 2:11-13) neglābtajiem nav cerības. Ja jūs lasāt šo vārdu šodien un jūs neesat pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu un Glābēju, tad jūsu cerība sākās ar šo soli. Ja jūs vēlaties izdarīt šo soli bet jūs īsti nesaprotat ko tas nozīmē un kā to izdarīt, lūdzu izlasiet mūsu bukletu: Jēzus ko tu nepazini vai apmeklē lapu:kļūšana par Dieva draugu.

Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.

Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību.
(Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…” Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs, jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.

Ja jūs baidāties no Dieva tad pirmā lieta ko apdomājat pie katra lēmuma izdarīšanas ir: ”Kāda ir Dieva vēlēšanās šinī gadījumā? Ko Dievs teiktu par šo lietu?”

Pirmajam jautājumam ko jautājat smagos brīžos nekad nevajadzētu būt ”Cik grūti man būs darīt to kas man ir jādara” BET DRĪZĀK kāda ir Dieva vēlēšanās šinī lietā?

Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu.

Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13) (skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)

Dievs iekārto ka jūsu namus:
17 Bet vecmātes bijās Dieva un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija sacījis, bet atstāja zēnus dzīvus. 21 Un tādēļ, ka vecmātes bijās Dieva, Viņš tām darīja namus. (2.Mozus1:17,21)

Jūs pārtiksiet no savu roku darba. Citiem vārdiem sakot, jūsu darbs nebūs veltīgs. Dievs jūs virzīs augšup visās jūsu pūlēs, un jūsu darbs ne tikai nesīs augļus, bet jūs no tiem pārtiksiet.
Jūs būsiet laimīgi un apmierināti ar dzīvi. Jūs baudīsiet Tā Kunga svētības.

Bībele par to saka:
„Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā. Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara” (Sal. pam. 24: 3 – 6).

Atļaujiet Dievam iekārtot jūsu ģimeni un celt jūsu namu! Jo tikai tad visai jūsu piepūlei būs kāda jēga vai augļi.

Kā Dievs ceļ un iekārto namu? Viņš to dara ar Sava Vārda palīdzību!

«Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus». (Ps.19:8)

Uzņemties atbildību par lēmumiem, kurus mēs pieņemam dzīvē, neatkarīgi no apstākļiem, kuri mūs ir atveduši līdz šiem lēmumiem, ir viena no svarīgākajām mācībām, kuru mēs varam apgūt šajā dzīvē.

Cilvēku izpēte parāda, ka vīrieši un sievietes dažādu iemeslu dēļ cenšas izvairīties no atbildības par to, kas viņi ir, un viņi vaino citus cilvēkus savās neveiksmēs.