Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Dieva mērķi zemei un par cilvēka lomu tajā. Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28: 
„ Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”
 Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka, pirms Dievs noteica cilvēka lomu un funkcijas uz zemes, vispirms Viņš radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Pateicoties tam, cilvēkam parādījās spēja funkcionēt uz zemes un efektīvi pildīt Dieva doto uzdevumu. Saskaņā ar augšminēto Rakstu vietu, mēs varam izdarīt sekojošu slēdzienu: lai cilvēks, kurš dzīvo uz zemes varētu efektīvi funkcionēt, kā to gribēja Dievs, un, lai cilvēkam būtu legāls pamats valdīšanai uz zemes, – šim nolūkam cilvēkam nepieciešama Dieva daba. Ikviens cilvēks, kurš nenes sevī Dieva tēlu un līdzību, nevar valdīt uz zemes. Dzīvību uz zemes var paust un uzturēt tikai ar pašas dzīvības Autora – Visuvarenā Dieva – rakstura un dabas palīdzību. Kad mēs aizmirstam šo svarīgo visas dzīvības kopainas momentu, tad dzīvības vietā atnāk nāve, atnāk sabrukums un bojā eja. Jebkura pārvaldes forma, kurai nepiemīt Dieva – kungu Kunga – daba, ir nedzīva pārvalde. Tāda pārvalde novedīs pie sagrāves un nāves. Pamatojoties uz to, mēs varam izdarīt sekojošu secinājumu par to, ka raksturs Dieva Valstībā ir fundamentāls dzīvības pamats. Raksturs ir mūsu garīgās varas pamats. Raksturs ir mūsu varas pamats valdīšanai un pārvaldei uz šis zemes kopā ar Dievu. Mūsu spēja nest dzīvību sakņojas mūsu dabā, un ne mūsu talantos vai mūsu svaidījumā. Tālab, vispirms Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības, vispirms ielika cilvēkā Savu dabu, un tikai pēc tam teica, lai cilvēks valda uz zemes un pārvalda to. Tikai pēc tam, kad cilvēks saņēma Dieva dabu, viņš saņēma no Dieva arī tādu pat varu un spēju Dieva labad pārvaldīt un valdīt uz zemes.  Rīt mēs turpināsim sarunu par šo tēmu! Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva II

    „…. “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.” (Habakuka 2:2).Atzīmējiet uz papīra visu to, kam jūs ticat, visu to, ko Dievs runā uz jūsu sirdi lūgšanas, gavēņa vai Bībeles studēšanas laikā.Piemēram, jūs varat pierakstīt: „Es gribu sludināt Dieva vārdu ar tam sekojošiem brīnumiem un zīmēm”, vai „ Es vēlos atvieglināt bāreņu dzīvi radot viņiem mājas pavardu”, vai arī „Es gribu dibināt skolu kalpotāju sagatavošanai”.
  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums II

    Dievs pārbauda mūs, lai zinātu, kas atrodas mūsu sirdī.Mēs zinām, ka Dievs zina visu. Tad jums var rasties jautājums: vai Dievs nezin, kas atrodas manā sirdī? Vai tad Bībelē nav rakstīts, ka visas manas domas ir zināmas Dievam? Ja tas ir tā, tad priekš kam Dievam vajag zināt ar ko ir piepildīta mana sirds? Jā, Dievam ir zināms viss un Viņš zina, kas ir tavā sirdī. Bet Dievs vēlas, lai es pats ieraudzītu un uzzinātu, kas atrodas manā sirdī.
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.
  • Dievs mums ir atklājis daudzus noslēpumus, kurus citi nesaprot, tāpēc mums ir iemesls slavēt un pateikties Dievam

    Mēs varam pateikties Dievam par to, ka mums ir atklāti Viņa darbi un brīnumi. Mēs jau tagad varam redzēt un demonstrēt Dieva darbus savā dzīvē.Mums ir jākļūst kā bērniem, lai personīgi pārdzīvotu Dievu. Kad mēs sākam strīdēties ar Dievu, domājot, ka mēs zinam un saprotam vairāk nekā Dievs, tad mēs kļūstam gudri paši savās acīs un zaudējam piekļuvi Dieva gudrībai un noslēpumiem.