Ikdienas vārds

„Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.”
Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).

Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru.

Varbūt arī tu šodien lūdz Dievam palīdzību, tu aizlūdz Dieva priekšā un lūdz par savu bērnu glābšanu, vai arī vēlies, lai tavi bērni mainītu savu attieksmi pret kaut ko, – nav svarīgi par ko konkrēti tu lūdz Dievam. Varbūt tu lūdz Dievam, bet atbildes it kā nav, un tu esi pieņēmis lēmumu vairs nelūgt, jo tev liekas, ka lūgšana nedarbojas. Es pats esmu runājis ar dažiem cilvēkiem, kuri ir vīlušies lūgšanu spēkā, jo viņi ir lūguši, bet ilgstoši tā arī nav saņēmuši atbildi. Savukārt šis notikums ar kānaāniešu sievieti pierāda mums, ka nevajag domāt par to, ka lūgšana nedarbojas vai arī tai nav nozīmes. Vēlos tev teikt, ka arī šodien lūgšana darbojas! Vēl joprojām lūgšanā ir apslēpts milzīgs spēks!

Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās.
Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.

Jūs zināt, ka atmodas vēsturē daudzas sievietes spēlēja noteicošo lomu lūgšanās, jo Dievs deva viņām lūgšanu laiku, lai tās lūgtu par cilvēku dzīvībām. Sievietes prot ilgstoši iznēsāt un atklāt Dieva priekšā to, kas tās uztrauc. Tālab, viena no mātes funkcijām ir lūgšana. Mātes lūgšana ir spēcīga! Mātes lūgšana sasniedz mērķi! Mātes lūgšana atnes brīvību viņas bērniem! Tālab, ja jūs esat – māte, Dievs gaida no jums tādu lūgšanu, kura nebeigsies, līdz neieraudzīsiet vēlamo rezultātu. Nebeidziet lūgt par saviem bērniem. Bērniem ir nepieciešamas jūsu lūgšanas, visiem ir nepieciešamas jūsu lūgšanas.

„Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”

Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā.
Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.

Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.

Pirmais, kas mums jāierauga, lai spētu analizēt savu dienu, ir tas, ka Dievam bija plāns tam, ko Viņš vēlējās iegūt. Viņam bija plāns, sapņi vai iztēle par to pasauli, kuru Viņš vēlējās radīt. Mēs nespēsim efektīvi analizēt savu dienu, savu laiku, savu dzīvi bez precīza plāna. Tālab, pirmais, ar ko jāsāk savas dzīves analīze, ir jautājums par plāniem savai dzīvei. Uzdodiet sev šādu jautājumu : „Vai man ir plāns savai dzīvei?”

Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.

Dievs paļaujas uz manu un tavu līdzdalību, tieši tāpat, kā Viņš paļāvās uz Mozus līdzdalību uzvarā pār faraonu. Mozus bija uzticams Dieva namā, tālab, neskatoties uz visu faraona varenību un spēku un uz to, ka tam bija milzīga armija, tik un tā, faraons nespēja apturēt Dieva tautas glābšanas un atbrīvošanas procesu.

Jēzus Kristus bija uzticīgs Savai misijai, un, tieši tāpēc, visām pasaules tautām šodien ir kļuvusi iespējama grēku izpirkšana, glābšana un atbrīvošana caur Jēzu Kristu.

„…..jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.”(Atklāsmes gr.17:14).

Lai pievienotos uzvarētāju armijai Jēzū Kristū, ir nepieciešams sevi kvalificēt trīs virzienos – aicinājumā, izredzētībā, uzticībā. Sīkāk par to mēs runāsim rītdien, bet šodien, vēlos lai ieraugāt to, ka karš ir neizbēgams, bet šajā karā Dievs paļaujas uz Saviem aicinātajiem, izredzētajiem un uzticamajiem, kas ir līdz ar Viņu.