Ikdienas vārds

Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs, spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.

Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, – tas viss salauž, satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!

Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.

Ja tev ir ticība, bet tev nav mīlestības, tad, pēc Pāvila teiktā, tu esi – „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis”, un tu – esi „nekas”. Ticība bez mīlestības nedarbojas, nestrādā. Tālab, tik svarīgi ir iemācīties staigāt mīlestībā. Jo citādi, mūsu sirds nebūs spējīga izturēt pēdējo laiku uzbrukumus. Ticība bez mīlestības nedarbosies!

Ko tu darīsi tad, kad cilvēki sāks tevi ienīst, vajāt vai zaimot? Vai tu apvainosies uz viņiem, vai arī meklēsi iespēju, kā viņiem atriebties vai izdarīt ko ļaunu? Tā ir miesas reakcija, miesīga cilvēka reakcija. Bībele saka, ka šāda reakcija atņems mums mieru un dzīvību.

Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja, runāja ļaunu par Viņu. Bet, kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām, zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu

„Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā…” (Mateja 5:43-44).

„Bet jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.”(Lūkas 6:27-28).

Jēzus runāja par to, ka pēdējās dienās pasaule būs pilna ar naidu, meliem, nodevību, aizvainojumu un rūgtumu. Tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs nopietnas problēmas šajās pēdējās dienās, – viņi sastapsies ar grēka spēku un nespēs tikt ar to galā, iegūs emocionālus ievainojumus, kuru dēļ saruks viņu dzīves. Sakarā ar to, ka pēdējos laikos plūdīs ļaunuma , naida, nodevības, nemieru un nepateicības straumes, tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs sirdslēkmes, nervu sabrukumi.

Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.

Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!

Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.

„Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.”(Mateja 5:8).

„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu,..”(Ebrejiem 12:14).

Daudzi nespēj redzēt Dievu, jo viņi nestaigā svētumā. Viņi pārāk daudz laika velta pārejošajām pasaulīgajām lietām. Savukārt, šāds dzīvesveids ietekmē viņu spēju ticēt vai uzticēties Dievam.

Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu ienaidnieki mobilizēja visus savus spēkus cīņai pret israēliešiem. Ticība – tās nav emocijas.

Ticība – tā ir paklausība Dieva balsij un vārdam.

Ticība – tā ir rīcība, kas balstīta uz paklausību un Dieva pavēlēm.

Ticība – tā ir pozitīva atsaucība uz Dieva norādījumiem.

Ticība – tā ir staigāšana vienā komandā ar Dievu.

„Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).

Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.

„Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām,”(1.Timotejam 4:1).

Ir tik skumji, ka cilvēki jau atkrīt no ticības, viņu mīlestība atdziest, viņi ļaujas kārdinājumam un aiziet no Dieva ( vēsums tavās attiecībās ar Dievu – tā jau ir atkrišana).

Tik ļoti gribas, lai tas nenotiktu ar kādu no jums, lai neviens no jums nenonāktu šo pēdējo laiku ļauno vēju ietekmē. Es ļoti jūs lūdzu, – ņemiet vērā šos principus, par kuriem Pāvils raksta savā Vēstulē.