Ikdienas vārds

Regulāri komunicējot ar Dievu, mēs uzzinām to, ko Viņš vēlas lai mēs darītu ar savu dzīvi. Pēc tam, mums ir jāpieliek visa sava piepūle tam, lai atteiktos no personīgā ceļa, un ar Svētā Gara palīdzību tiektos uz to, lai piepildītu visu to, ko Dievs mums atklāj. Lūk, tā arī ir kristīgās dzīves būtība!

Mūsu darbība tiks no Dieva svētīta tikai tādā gadījumā, ja tā būs balstīta uz Dieva vārdu vai uz acīmredzamu Dieva gribu.

„Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).

Piepildīties ar Dieva atziņu ir iespējams atjaunojot savu prātu ar Dieva vārdu. Caur prāta atjaunošanu mēs mācāmies domāt tā, kā domā Pats Dievs, un skatīties uz savu dzīvi ar Dieva acīm.

Tikai piepildot Dieva gribu, jūs atradīsiet sev aizsardzību, uzplaukumu un apmierinājumu šai dzīvē.

Jūsu veiksme dzīvē uz mūžīgiem laikiem ir saistīta ar to, vai jūs piepildījāt to, ko gaidīja no jums Dievs, vai arī nē. Par to neviens cits, izņemot Dievu un jūs pašus, nevarēs spriest.

Atcerieties, ka jūs esat atbildīgi Dieva priekšā par to, lai piepildītu savu aicinājumu!

„…. “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.” (Habakuka 2:2).

Atzīmējiet uz papīra visu to, kam jūs ticat, visu to, ko Dievs runā uz jūsu sirdi lūgšanas, gavēņa vai Bībeles studēšanas laikā.

Piemēram, jūs varat pierakstīt: „Es gribu sludināt Dieva vārdu ar tam sekojošiem brīnumiem un zīmēm”, vai „ Es vēlos atvieglināt bāreņu dzīvi radot viņiem mājas pavardu”, vai arī „Es gribu dibināt skolu kalpotāju sagatavošanai”.

Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.

Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.

Dievs būs sadraudzībā ar jums un atklās Savu sirdi jums tad, ja jūs savu sirdi sagatavosiet Viņam.

Pieņemiet tieši šobrīd žēlastību no Dieva tam, lai rastu spēku atdalīt sevi Dievam, lai paceltos augstāk un lai saņemtu pieeju Dievišķajām instrukcijām, kuras sagatavos jūs lieliem varoņdarbiem Dievā.

“Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos uz manu sūdzību.” Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:1-2).

„..Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!”(Psalms 112:1).

„Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.”

(Salamana Pamācības 8:13).

Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri izmisīgi to meklē. Tieši šī iemesla dēļ Dievs vēlas, lai mēs pastāvīgi tuvotos Viņam un pavadītu laiku ar Viņu. Dievs vēlas būt sadraudzībā ar mums. Dievs vēlas dalīties ar mums svarīgā informācijā par mūsu aicinājumu Viņā. Dievs vēlas lai mēs tuvotos Viņam ne tikai tālab, lai pastāstītu par to, kas Viņam būtu jāizdara mūsu labā, bet sadraudzībai ar Viņu. Un ir svarīgi atcerēties, ka sadraudzība ar Dievu – tas nav monologs, bet dialogs.

„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).

Augšminētā fragmenta pasvītrotā daļa „Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” runā uz mums par to, ka Dievam jau ir nodoms, kuru piepildīt varēsiet tikai jūs. Viens no jūsu dzīves galvenajiem uzdevumiem ir, – noteikt vai noskaidrot šo aicinājumu. Pēc savas grēku nožēlas, Pāvils sāka nodarboties tieši ar sava aicinājuma meklējumiem.